Šajā laikā daudzi latviešu komponisti un mūziķi tiecās arī pēc sakariem ar ārzemēm, bet mūziķu interesei par citu tautu jauno mūziku pārāk bieži mijas ar dažādiem šķēršļiem. Centrs Maskavā tieši un netieši bremzē latviešu nacionālās mūzikas attīstību. Nerimstoši latviešu mūziķiem jācīnās ar dogmatiķu ideologiem par aktīvāku pieeju mūsu mūzikas klasiskā mantojuma apguvē. Parasti latviešu klasiskās mūzikas aktīvais skanējums koncertos, radio un televīzijā aprobežojas ar tās sākuma periodu, ietverot „Vientuļās priedes” un „Melancholiskā valša” autora Emīla Dārziņa, Lībekā mirušā Jāzepa Vītola un pavisam nelielu daļu Alfrēda Kalniņa daiļrades. …
