Mana darba nolūks ir iepazīstināt lasītājus ar praktiskām lietām, kas noderīgas saskarsmē ar zīdaini un bērnu, kā arī savu viedokli pamatošu ar vadošu psihologu atziņām.
Mans uzskats veidojies, pārbaudot pieņēmumus dažādās reālās un sintezētās situācijās, kā arī, pēdējā gada laikā aktīvi tos izmantojot attiecībās ar savu 12 mēnešus jauno meitu. Šai darbā, kur iet runa par bērnu, taču lielākais uzsvars tiek likts uz laika posmu no dzimšans līdz 12 mēnešiem.
Kā vienu no galvenajiem faktoriem bērna domāšanas attīstībā gribu minēt bērna apziņu, ka tas, kas notiek, “ir stabili”. Boulbijs to sauc par “drošo pamatu”. Tā kā zīdainis ir tieša vecāku (pieaugušo) projekcija visneizdevīgākajā leņķī, tad arī ļoti liela uzmanība mums jāpievērš tam, kā mēs jūtamies tai brīdī, kad kontaktējamies ar bērnu…
