Šurpu turpu staigāja liela, balta bumba, kuras nozīmi tā arī nesapratu. Sākumā tā tika atklāta kā piemineklis, bet vēlāk vienkārši maisījās pa kājām. Vismaz man tā likās.
Iespaidīga un arī savdabīga bija horeogrāfija. Tika daudz iesaistīti bērnu ratiņi un tādas kā lielas cilvēku rokas. Arī kādi desmit cilvēki ar baltām tūtām uz galvas, kas parādījās diezgan bieži. Bet horeogrāfija, manuprāt, labi saskanēja ar izrādes kopējo tēmu un to tikai papildināja.
Es ieteiktu šo izrādi noskatīties ikvienam, kuram rodas šaubas par dzīves vērtību.
…
