Dzejas izteiksmes veidi:
Liriskais es– dzejas varoni sauc par lirisko es. Viņa pārdzīvojumi, izjūtas jāanalizē attīstībā.
Dzejoļa tēli kalpo par dzejnieka pārdzīvojuma, viņa attieksmes atklājēju. Bieži vien dabas tēli palīdz atklāt liriskā es izjūtas.
Ritms – uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
Pēda – ritma pamatvienība. Pēda sastāv no uzsvērtas zilbes un vienas vai divām neuzsvērtām zilbēm.
Pantmērs – vienādu pēdu skaits. Pantmēra pēdas ir divzilbīgas vai trīszilbīgas.
Vārsma – dzejoļa rinda
Pants – parasti 4, 2 vai 3 vārsmas vienā pantā
Atskaņas – skaņu sabalsojums vārsmas beigās. Atskaņas dzejā pastiprina ritmu.
Jambs – divzilbju dzejas ritms, kura pēdā 1.zilbe ir neuzsvēta un 2.zilbe – uzsvēta.
Trohajs – pantmēra divzilbju pēda, kurā uzsvērta 1.zilbe.
Daktils – pantmēra trīzilbju pēda, kurā uzsvērta 1.zilbe.
Aliterācija – vienādu vai ļoti tuvu līdzskaņu atkārtojums dzejas rindās. Latviešu tautasdziesmās aliterācija ir ļoti bieži sastopama.
Anafora – viena vai vairāku vārdu atkārtojums dzejas rindu vai pantu sākumā.
Epifora - viena vai vairāku vārdu atkārtojums vairāku dzejas rindu vai pantu beigās.
Asonanse – mērķtiecīgs vienādu patskaņu vai divskaņu atkārtojums dzejas rindās.
Verlibrs (brīvā dzeja) – dzeja ar dažādu uzsvaru skaitu rindā, parasti bez atskaņām; no prozas teksta tā atšķiras ar raksturīgo dalījumu rindās.
Inversija – atkāpšanās no ierastās secības teikumā.
Izlaidums, elipse – teikuma locekļa izlaidums teikumā.
Onomatopoēze – skaņas atdarinājums dzejolī.
…
