Pindaram ir krāšņa valoda, taču ļoti sarežģīts stils un metrika; iespējams, pats radījis jaunus vārdus, epitetus un vārdu savienojumus. To iespējams novērot, pat tad, ja apskata kaut tikai vienu no Pindara dzejojumiem – četrpadsmito Olimpisko epinīkiju（παιδὶ Κλεοδάμου). Tajā sastopami tādi salikteņi kā μελαντειχής – tāda, kas ar melnām sienām (melnsienu), φιλησίμολπος – dziesmu mīlošs, ἐρασίμολπος – dziesmā sajūsmināts, kā arī ļoti bieži lietoti epiteti, kuri apzīmē vienu un to pašu reāliju, piemēram, šajā dzejolī daudzi epiteti veltīti Orhomēņu haritām (Χάριτες Ὀρχομενοῦ), piemēram - Καφισίων ὑδάτων λαχοῖσαι – Kafisionas ūdeņus pārstāvošas, αἵτε ναίετε καλλίπωλον ἕδραν – kuras dzīvojat skaisto kumeļu zemē, ὦ λιπαρᾶς ἀοίδιμοι βασίλειαι – ak, brīnišķās melodiskās karalienes, παλαιγόνων Μινυᾶν ἐπίσκοποι – seno Mīnoju sargātājas, πάντων ταμίαι ἔργων ἐν οὐρανῷ - visu darbu uzraudzes debesīs. …
