Katram savs autobuss debesīs, katram savas cerību pieturas un savas gaidīšanas. Mūsu dzīves sastāv no gaidām un cerībām, tās ir kā mūžīgais dzinējs, kas piepilda un uztur mūs pie pilnvērtīgas dzīves. Cerības un gaidas ir mūsu degviela, tā palīdz mums pārvietoties no vienas pieturas uz otru un ja nepieciešams pat atpakaļ.
Mūsu cerību pieturas, pie kurām piestāj mūsu debesu autobuss mūsu visuma fantāzijā, ir kā zvaigznes, kas mirdz spožāk par īstajām. Šīs mūsu zvaigznes iededz mūsu pašu sapņi, dzimšanas dienā nopūšot svecītes ievēlētās vēlēšanas un vienkārši sirds kārotie nieki. Tie pilda mūsu dzīvi, tie pilda zvaigznes ar savu spožumu. Jo vairāk kaut ko vēlamies, jo lielāka iespējamība, ka tas viss piepildīsies, jo spožāk iedegsies mūsu cerību zvaigznītes.
Ik mirkli, ik dienu mēs gaidām. …
