Tā ir ticība gaišai, saulainai nākotnei. Kad es izaugšu, būšu pilna ar zināšanām, lai mana valsts – mans lauks kļūtu labāks, lai citas dzeltenās pienenītes arī saprastu savas dzīves mērķi, es savas baltās dūnas aiznesīšu debesīs. Un kad sāks līt lietus,katram augam būs daļiņa no manis : gan ozolam, gan rudziem, gan ērķšķogām, gan pienenītēm.
Varbūt kādu dienu es tiešām spēšu kaut ko dot itin visiem. Kaut ko, kas nāks no sirds. Kaut ko, kas dos labumu manam laukam – Latvijai.
…
