Socializācija - cilvēka garīgās būtības veidošana, pakāpeniski (no dzimšanas) viņu iesaistot sabiedrības struktūrās (sociālā vidē), tas nozīmē:
sociālo normu;
darbību un spēju;
garīgo vērtību apgūšanu. (Psiholoģijas vārdnīca)
Cilvēks ir sociāls pēc savas dabas, līdz ar to viņam ir nepieciešamas sociālās vajadzības, t.i.:
vajadzības pēc kontaktiem, pēc cilvēciskiem sakariem, pēc pieķeršanās;
vajadzības pēc pašapliecināšanās - zināmas vietas ieņemšanas grupā;
pašaapziņa - savas patības izjūta un atšķirība no citiem.
Personība sāk veidoties jau agrā bērnībā. Galvenā bērnības sociālā funkcija ir bērna sagatavošana pieaugušā patstāvīgai darbībai. Bērnības atsevišķu posmu raksturu un saturu ietekmē tās sabiedrības, kurā aug bērns, konkrētie sociālie ekonomiskie rādītāji, pirmām kārtām - sabiedriskā audzināšanas sistēma.
…
