Politikas zinātne kā zinātne pirmo reizi izveidojās Senā Grieķijā. Tā ir izgājusi pilno attīstības procesu, attīstoties visu laikmetu garumā. Toties vislielāko progresu politikas zinātne ir sasniegusi 19. un 20. gadsimtā. Šo attīstību 19. un 20. gadsimtā var sadalīt trijos posmos. Pirmais ir Čikāgas skolas periods (1920-1940), kad aktualizējās empīriskā pieeja politikas pētīšanai, un kad uzsvars bija pārlikts uz psiholoģisko un socioloģisko politikas interpretāciju. Otrais posms sākās neilgi pēc II Pasaules kara beigām. Šis periods ir saistīts ar „bihevioralās” politikas zinātnes attīstību. Šī virziena piekritēji lika uzsvaru uz indivīda uzvedības pētīšanu, jo tieši uzvedība kļuva par vissvarīgāko pētāmo objektu un tika uzskatīta par visobjektīvāko informācijas avotu politisko aktieru pētīšanā. Trešais posms ir saistīts ar tā sauktās „racionālās izvēles teorijas” parādīšanos. Politikas zinātnieki sāka pievērst vislielāko uzmanību dedukcijas metodēm un matemātiskai pieejai politisko procesu pētīšanā. …
