Egles
Priežu dzimtas ģints. Patīk mitras vietas, bet spēj izdzīvot arī sausā vietās. Izcērtot egļu mežus zeme zaudē mitrumu, jo egle ar saviem zariem mitrumu tur zemē un neļauj iztvaikot. Mūžzaļi vienmājas skuju koki piramidālu vainagu. Miza vecākiem kokiem zvīņaina. Zari mieturos. Skujas pamīšus, pa vienai ,četršķautņainas, ar atsvārstīšu līnijām katrā pusē vai plakana, ar apvārsnīšu līnijām apakšpusē. Skujas tapveida kātiņš pie spilventiņa ( mizas krokas) un, skujai nobirstot paliek pie zara. Ziedi viendzimuma, sakopti strobilos. Vīrišķie strobili pa vienam iepriekšējo gada dzinumu augšējo skuju žāklēs. Strobilā daudz dzeltenu vai karmīnkrāsas mikrosporofilu. Tie ir pamīšus, katrs ar diviem mikrsporangajiem, kuros attīstās putekšņi, katrs ar diviem lidpūslīšiem. Sievišķie strobili – makro strobili pa vienam attīstās iepriekšējā gada dzinumu galos. No tiem veidojas olīvveidīgi, iegareni cilindriski, nokareni čiekuri, kas nogatavojas ziedēšanas gada rudenī
Parastās egles aizņem 18% visu mežu kopplatības. Tās mūža ilgums ir vidēji 300 gadu. Egles spēj sasniegt pat 40 m augstumu. Parastās egles apkārtmērs vidēji ir 3,8 m. Tā garumā aug tikai līdz 120 gadiem.…
