Mēs esam organizēti ģimenēs, tajās bērni piedzimst, tiek baroti, uzturēti, audzināti. Ģimene ir mūsu sabiedrības pamats. Bērni piedzimst bezpalīdzīgi, un viņu atkarības periods ir diezgan garš. Pat tad, kad ir beigusies fiziskā atkarība, bērniem psiholoģiski ir nepieciešami pieaugušie. Ģimene palīdz bērniem sasniegt fizisku, emocionālu, sociālu bridumu un neatkarību. Ģimene ir socializācijas pamatvienība.
Saprotams, ka no dzīves pirmā brīža, reizē ar uzturu un elementāro aprūpi bērnam ir vajadzīgs emocionālais kontakts ar vecākiem, saskarsme ar cilvēkiem, vajadzīga informācijas uztvere, iespēja darboties. Tās ir pamatvajadzības, kuru apmierināšana nodrošina bērna normālu fizisko un psihisko attīstību. Par to rakstījusi daudzi zinātnieki (D.Elkonins, E.Eriksons, Dž.Boulbijs u.c.)
Agrīnie emocionālie impulsi, sevišķi mātes un bērna emocionālais kontakts, jau no dzīves pirmajām dienām iespaido bērna jūtu veidošanos. Šos impulsos sniedz glāsti, balss tembrs, mīļi vārdi u.tml. Smaids pieaugušā sejā, labvēlīga attieksme, kā atbildes reakciju izraisa bērnu smaidu un smieklus. Tā jau 2-3 mēnešu vecumā sāk veidoties pamats saskarsmei psiholoģiskās spēles līmenī. Intīmā komunikācija kā mazas mīļas saruniņas ar māti vai tēvu, šūpļadziesma vai pasaciņa pirms gulēšanas attīsta bērna emocionalitāti, veicina vecāku un bērnu savstarpējo uzticēšanos. …
