-
Sieviešu diskurss deviņdesmitajos gados un tā pozicionējums sieviešu žurnālos
| Nr. | Chapter | Page. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | Dzimtes iekārta | 4.-5 |
| 3. | Sievietes pozicionējums „Santā”, „Sievietē” un „Zeltenē” | 5.-7 |
| 4. | Sieviete un algots darbs | 7.-8 |
| 5. | Sieviete- galvenā bērnu audzinātāja | 8.-10 |
| 6. | Sieviete politikā | 10.-12 |
| 7. | Secinājumi | 12.-13 |
| 8. | Literatūras saraksts | 14 |
1991 gadā Latvijā notika autoritāra komunistiska režīma ekonomiskais un politiskais sabrukums. Latvija atguva neatkarību un ieguva atzinību visā pasaulē
Nacionālisma kulminācijas laiku raksturoja padomju sabiedrības transformācija, neatkarības atgūšana, nacionāla apziņa, patriarhālo sociālo normu dominēšana, milzīgs patriotisms, liela iedzīvotāju aktivitāte, vārda un preses brīvība, ka arī patiess lūzums sieviešu stāvoklī- sievietes nostabilizēja savas pozīcijas darba tirgū, kurā aktīvi bija iesaistījušās kara laikā. Veidojās jauni priekšstati par atļauto un neatļauto, neskaidrākas kļuva dzimumu lomas.
Latviešu prese ievada lasītāju tikumiskas dzīves principos un saista to ar nācijas nepieciešamību reproducēties. Presē sāk atspoguļot cilvēka intereses, nevis tradicionālu redaktora darbu. Diskusijas presē visbiežāk skar sievietes lomu sabiedrībā, dominē sievietes mātes loma un laulības institūcijas, tikumību visas dzīves sfērās, mīlestība un aicinājumi dzīvot pēc jauniem principiem. Līdz ar mediju neatkarību un cenzūras samazināšanu, galvenā loma izpaužas sabiedrības informēšanā un izglītošanā, stereotipu veidošanā un palīdzībā formulēt uzvedības standartus un normas, uzplauka un ieguva cilvēka uzticību un izplatību.
Jaunā situācijā neapšaubāmi ietekmēja arī dzimtes modeli, cilvēku attiecības, uzvedības un komunikācijas kultūru. Padomju iekārtā lielā mērā pastāvēja leģitimēts patriarhāts, kas noteica dzimtes pamatlomas, uzdevumus, vērtības un normas. Atgūstot neatkarību, Latvijas sabiedrībai pašai bija jālemj, vai palikt pie līdzšinējā modeļa, kurā tika leģitimēts patriarhāts, vai arī veidot jaunas līdzvērtīgas attiecības.
Savā darbā es apskatīšu Latvijas preses attīstību deviņdesmitajos laikos, sievietes pozicionējumu jaunos sieviešu žurnālos, dzimtes iekārtus un stereotīpus, ka arī pārmaiņas, kas veicina pārmaiņas sieviešu tēlā, dzīvesveidā un izskatā.…
Deviņdesmitajos gados latviešu prese ievada lasītāju tikumiskas dzīves principos un saista to ar nācijas nepieciešamību reproducēties. Presē sāk atspoguļot cilvēka intereses, nevis tradicionālu redaktora darbu. Diskusijas presē visbiežāk skar sievietes lomu sabiedrībā, dominē sievietes mātes loma un laulības institūcijas, tikumību visas dzīves sfērās, mīlestība un aicinājumi dzīvot pēc jauniem principiem. Līdz ar mediju neatkarību un cenzūras samazināšanu, galvenā loma izpaužas sabiedrības informēšanā un izglītošanā, stereotipu veidošanā un palīdzībā formulēt uzvedības standartus un normas, uzplauka un ieguva cilvēka uzticību un izplatību. Jaunā situācijā neapšaubāmi ietekmēja arī dzimtes modeli, cilvēku attiecības, uzvedības un komunikācijas kultūru. Padomju iekārtā lielā mērā pastāvēja leģitimēts patriarhāts, kas noteica dzimtes pamatlomas, uzdevumus, vērtības un normas. Atgūstot neatkarību, Latvijas sabiedrībai pašai bija jālemj, vai palikt pie līdzšinējā modeļa, kurā tika leģitimēts patriarhāts, vai arī veidot jaunas līdzvērtīgas attiecības...
