Melnā ezera purva biotopa atjaunošanas pasākumos 2012.g. tika uzbūvēti dambji un 54 aizsprosti. Aizsprostu būve bija nepieciešama, lai saglabātu esošo ūdens līmeni purvā un neļautu tam izžūt. Rezultātā purva gruntsūdens līmenis paaugstinājies par 20 cm, izlīdzinājušās gruntsūdens līmeņa svārstības un sāka atjaunoties purvam raksturīgā veģetācija. Sāka nokalt virši un palielinājās sfagnu un spilvju segums. Ieviesušās gan neskartiem augstiem purviem raksturīgas augu sugas, piemēram, peldošā zemzarīte, gludlapu mīlija. Tātad kopumā palielinājusies sugu daudzveidība. Melnā ezera purvā uzsākts arī purva hidroloģiskais un veģetācijas monitorings, lai varētu sekot, kā aizsprostu būve ietekmē purva biotopu atjaunošanos. Jāņem vērā, ka gruntsūdens stabilizēšanās notiek vairāku gadu laikā pēc dambju ierīkošanas, tādejādi var sagaidīt augāja izmaiņas arī turpmākajos gados.
Jau šobrīd rezultāti rāda, ka biotopa augāja izmaiņas notiek neskarta augstā purva augāja virzienā (Auniņa, 2013). Ja tendence saglabāsies, tad var sagaidīt, ka notiks pilnīga biotopa atjaunošanās. Tam, protams būs nepieciešami vairāki simti gadu.
Atjaunotajam purvam ir daudz sociālekonomisko vērtību. Ap ezeru ved makšķernieku takas, kas liecina, ka ezeru izmanto makšķerēšanai. Rudenī ir atļautas arī medības. Purvu var izmantot rekreācijai (fotografēšanai, pastaigām u.c.). Rudenī purvu apmeklē ogotāji un sēņotāji. Purvu var izmantot arī putnu vērošanai, jo konstatētas 13 aizsargājamas putnu sugas. Purvam ir ainaviskā vērtība un zinātniskās izpētes vērtība. Tātad, kopumā no purva atjaunošanas sabiedrība būs tikai ieguvēja.
…
