Zaķim bija darba pilnas rokas. Viņš krāsoja olas. Dažas viņš izrotāja ar svītriņām. Citas olas zaķis krāsoja visās varavīksnes krāsās. Visskaistāko olu zaķis gribēja dot Miķelītim. Viņš pagājušā vasarā bija paglābis zaķa bērnus no vārnas nagiem.
Visa diena pagāja darbā. Vakarā zaķis izgāja ārā.
Bija pavisam silts. Sniega vairs nebija. No zemes līda laukā sulīgi asni.
Strazds bērza galā svilpoja.
Vai nezini, kad būs Lieldienas? – zaķis uzrunāja strazdu.
Nupat jau būs, - strazds atbildēja. – Laika rūķītis jau kar bērniem šūpoles.
Otrā rītā zaķis bija jau bez gaismas kājās. Salicis olas grozā, zaķis devās ceļā pie bērniem. (Pēc A.Kronenberga)…
