Mācīšanās traucējumus izraisa arī bioloģiskie faktori. Mācīšanās traucējumu pamata tipi ir: uzmanības deficīts un hiperaktivitātes sindroms, vizuālās uztveres traucējumi, valodas signālu apstrādes traucējumi, sīko kustību traucējumi. Sarežģītāks mācīšanās grūtību cēlonis ir psihiskās attīstības aizture. Vissmagāko mācīšanā grūtību pamatā ir garīgās attīstības traucējumi (garīgā atpalicība).
Pētījumi rāda, ka bērni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, bieži ķeras pie mācībām neefektīvi un juceklīgi. Viņi neanalizē uzdoto, viņiem trūkst sistemātiskas pieejas mācībām. Viņi, šķiet, neapjauš, ka pastāv dažādi paņēmieni, kas var palīdzēt iegaumēt. Viņi nezina, kā izmantot plānus vai izveidot noderīgus pierakstus. Ja šie bērni saņem sarežģītu uzdevumu, viņiem, šķiet, nav pat jausmas, kā pie tā ķerties klāt. Reizēm vājā mācīšanās stratēģija (pedagoģijā stratēģiju apzīmē par metakognitīvajām iemaņām) mācību sekmes ietekmē tikpat lielā mērā kā skolēna mācīšanās traucējumi.
Metakognitīvās iemaņas ir neformāli paņēmieni, kurus skolēni izmanto, lai vieglāk apgūtu, uzglabātu un atsauktu atmiņā informāciju. Lielākoties skolēni šīs metodes patver paši un izmanto tās arvien prasmīgāk. Tomēr skolēni, kuriem ir mācīšanās traucējumi, bieži vien neizmanto turpmāk minētos paņēmienus, ja vien viņiem konkrēti nenorāda, kā un kad tas ir darāms.…
