Naivais reālisms ir psiholoģisks fenomens, kas apraksta cilvēku tieksmi uztvert savu redzējumu par pasauli kā tieši objektīvu un patiesu, pieņemot, ka cilvēki, kas domā citādi, vienkārši ir neinformēti, nekompetenti vai maldināti. Šī uztvere bieži tiek saistīta ar kognitīvo neobjektivitāti un ierobežotu spējām kritiski izvērtēt informāciju.
Fenomens ir plaši pētīts sociālās psiholoģijas kontekstā. Ross un Ward (1996) definē naivo reālismu kā “tendenci uzskatīt, ka mūsu uztvere ir tieši tāda, kāda pasaule patiesībā ir, un ka cilvēki, kas piekrīt citādi, vienkārši kļūdās vai ir ieinteresēti.” Šī definīcija izceļ paradoksu: indivīdi bieži pārvērtē savas uztveres objektivitāti, vienlaikus ignorējot kognitīvos un emocionālos faktorus, kas ietekmē viņu spriedumus.
…
