Vai esat ieklausījušies, ka ne vienmēr dziesmas ir ar vārdiem? Klasiskā mūzika ir skaista, ja ieklausāmies uzmanīgi.
Mūziku varam baudīt klausoties, bez vārdiem. Katrs vienā skaņdarbā varam saklausīt ko citu. Vienu skaņdarbu ( E. Grīgs Kalna karaļa alā) klausīsimies divas reizes. Katram iedošu saulīti, kur doti piemēri, varam pierakstīt arī stariņā savu saklausīto. Lai jums bērni būtu interesantāk, tad iedošu jums arī katram vienu lapu, uz kuras jūs varētu uzzīmēt savas emocijas, pēc skaņdarba noklausīšanās.
Pēc otrās noklausīšanās reizes, vai tās laikā iekrāsojam, ko saklausām. Pēc tam pārrunāsim, ko katrs esam saklausījuši. Kurš uzminēs, ko mūsu ciemiņi saklausījuši mūzikā un ko iemācījušies no mums!
Ar šo skaņdarba klausīšanos bērni attīsta dinamisko dzirdi, ritma izjūtu, spēja atpazīt dažādus instrumentus – mūzika sākumā skan klusi, vēlāk pakāpeniski paliek skaļāka, līdz beigās ir ļoti skaļa. Skaņdarba temps ir mainīgs – sākumā ir vidēji lēns, vēlāk paliek ātrāks. Vai kāds no bērniem arī saklausīja skaņdarbā kādu mūzikas instrumentu? Bērni atbild: Jā, tur bija stīgu instrumenti – vijoles, pūšamie instrumenti – flauta, tad bija vēl sitamie instrumenti – bungas, šķīvji. Un vai kāds saklausīja, kāda noskaņa bija skaņdarbā? Bērni: sākumā bija tāda mierīga, beigās ļoti satraucoša, skaļa – nemierīga.
…
