Tā kā mūsdienās viena no lielākajām problēmām ir bērnu nevēlēšanās strādāt, tad es izvēlējos mātesmeitu no latviešu tautas pasakas „Sērdiene un mātes meita”.
Mātesmeita, kā jau vienīgā meita savai mātei, bija ietērpta visskaistākajās drānās kādas vien tuvākajā apkārtnē varēja sameklēt. Šīs glītās drēbes bija nosmērētas, jo mātesmeita jau nevīžoja pat piecelties, lai rokas noslaucītu, viņa tās slaucīja svārkos. Mati bija izspūruši un sapinkājušies, pati bija pārāk slinka, lai ķemmētos, bet māte bija pārāk aizņemta kalpojot savai meitiņai. Mātesmeitas istabā valdīja haoss, tur mētājās vakardienas netīrās drēbes, tur pat blakus bija palicis neizēsts kartupeļu šķīvis…, mātesmeita bija pārāk nogurusi, lai kaut nedaudz piekārtotu savu istabu, tāpēc viņa jau atkal kliedza: „Sērdiene, nāc sakārto manu istabu!”…
