Ars Nova iezīmē sarežģītāku mūzikas komponēšanas tehnikas sistēmu. Ars (no lat.val.) plašākā nozīmē iezīmē arī intelektuālā un teorētiskā aspekta jaunus pavērsienus. Jau no sengrieķiem ir uzskats, ka pasaulē ir sakārtotība. Šī jaunā mūzikas sistēma ir jaunu melodisko sakārtojumu meklējumi, jauna polifoniska sistēma, kas ir sava veida pirmsākums fūgas rašanai. Notika arī attīstība nošu pierakstīšanā šajā laikā. Skaņdarbiem parādās konkrēta forma, pabeigtības princips. Agrāk notika sava veida improvizācija, jo izpildītājs beidza skaņdarbu tā, kā konkrētajā situācijā sanāca. Ars Nova laikā kļūst zināmi arī konkrēti autori skaņdarbiem.
Ievērojams autors – Guillaume de Machaut, franču komponists. Rakstīja dažāda žanra mūziku. Viņš palīdzēja motetes un laicīgo dziesmu attīstībā. Viņam ievērojamākais darbs ir Messe de Nostre Dame. Līdz šim labākie komponisti, izpildītāji ir darbojušies baznīcas mūzikā, bet ar šo laika posmu sākas aktīva darbība arī laicīgajā mūzikā. Arī laicīgajā mūzikā parādās komplicētība, kaut gan garīgā mūzika ir daudz sarežģītāka.
Žanrs izoritmiskā motete – konkrētai teksta frāzei atbilst konkrēta melodiskā frāze. Katra balss tādējādi ieguva brīvību, visas balsis vairs nebija vienādā ritmā.
…
