Bērnībā es allaž sapņoju kļūt par Latvijas prezidenti. Ne jau varaskāre tam par iemeslu. Es esmu pārliecināta, zinu, ka Latvijai vajag tādu kā es – cilvēku ar sirdi, cilvēku, kas mīl savu zemi. Tagad jau esmu sapratusi, ka prezidents Latvijā visu nenosaka un nepieņem visus svarīgos lēmumus. To dara ministru prezidents. Savā ziņā es apbrīnoju Kārli Ulmani – ministru prezidentu, kurš, kļuvis par valsts prezidentu, savās rokās spēja noturēt visu valsti. Viņš vienā personā apvienoja ministru prezidenta un prezidenta varu un pienākumus. K. Ulmanis ziedoja sevi Latvijai, un tas atmaksājās, padarot Latviju par augsti attīstītu un konkurētspējīgu valsti.
Ja es kļūtu par ministru prezidentu, tieši ar tādu degsmi es gribētu strādāt.
…
