Historismi ir vārdi, kuri novecojuši tādēļ, ka to apzīmētās reālijas kļuvušas neaktuālas vai vispār izzudušas, piemēram, kņazs, bandinieks, dzimtcilvēks, vagars, cienīgtēvs, vērdiņš u.c.
Arhaismi ir novecojuši tādēļ, ka to vietā valodā nostiprinājušies citi, jaunāki vārdi, piemēram, biķeris – kauss, kronis – valdība, zaldāts – kareivis, ģīmis – seja u.c.
Jaunvārdi ir tie vārdi, kas valodā radušies nesen.
Vairums jaunvārdu ir atvasināti vārdi.
To darināšanā tiek izmantoti dažādi vārddarināšanas līdzekļi – izskaņas, sufiksālās galotnes, priedēkļi, piemēram, redzējums, sagādnieks, vējots u.c.
Otra plašākā jaunvārdu grupa ir salikteņi. Lietvārdu darināšanā populārs ir modelis ar darbības vārda sakni salikteņa pirmajā daļa, piemēram, celtspēja, lodlampa u.c. Īpašības vārdus darina, vārda pirmajā daļā izmantojot lietvārdu vai apstākļa vārdu, piemēram, jūraszaļš, atpakaļvirzīgs, saulesspožs u.c.
Jaundarinātie vārdi sākumā ir okazionālismi, jo tos lieto tikai kāds noteikts sabiedrības loks. Ar laiku šie vārdi vai nu nostiprinās valodā un iegūst patstāvīga vārda nozīmi, vai arī nemaz negūst popularitāti valodas lietotāju lokā un par valodas sastāvdaļu nekļūst.
…
