Dzīvojot cilvēku sabiedrībā, cilvēkam vienmēr nākas kontaktēties ar citiem cilvēkiem ar dažādu zīmju un citu paņēmienu palīdzību. Jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par komunikāciju. Komunikācija ir ietverta jebkurā cilvēcisko kontaktu veidā, tās varā ir regulēt un mainīt katra atsevišķa indivīda psiholoģisko attīstību un uzvedību jebkurā dzīves situācijā.
Komunikācija ir viens no galvenajiem personībai pieejamajiem izziņas paņēmieniem, jo katra personība tikai ar komunikācijas palīdzību, atdarinot citus komunikācijas locekļus, iemācās saprast sabiedrību un līdz ar to arī sevi.
Cilvēks komunikācijā tiek iesaistīts līdz ar pirmo elpas vilcienu- atrodoties līdzās mātei. komunikācija turpinās ģimenē, skolā- studiju laikā un profesionālajās gaitās. Cilvēks visu savu dzīvi pavada komunikācijā, jo pēc dabas viņš ir radīts, kā sabiedriska un sociāla būtne. Jau no pašiem senākajiem laikiem, par kuriem informāciju mums sniedz vēsture, cilvēki ir dzīvojuši lielākās vai mazākās grupās, kaut gan sākumā tam par pamatu ir bijuši tieši izdzīvošanas kritēriji. Taču es domāju, ka Dievs, radīdams cilvēku, jau viņu ir veidojis tādu- sabiedrisku būtni.
Cilvēki parasti izmanto divējādus komunikācijas līdzekļus:
verbālos- vārdi, frāzes, literārā un tehniskā valoda; šo saskarsmi sauc par verbālo komunikāciju; un…
