Evaluation:
Published: 29.11.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 1.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 2.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 3.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 4.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 5.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 6.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 7.
  • Research Papers 'Cilšu sabiedrības pārvalde un baltu lībiešu paradumu tiesības no 5. līdz 12.gads', 8.
Table of contents
Nr. Chapter  Page.
  Cilšu sabiedrība un militārās demokrātijas pārvaldes modelis (bezvalstiska sabiedrība)    3
  Jersikas zemes pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors)    3
  Kursas un Zemgales novadu zemju pārvaldes struktūra un īpatnības (ārējais faktors)    4
  Paražtiesību pazīmes un definīcija    4
  Civiltiesību institūti pēc paražtiesību normām    5
  Paražu krimināltiesības (nozieguma veidi, jēdziens)    5
  Procesuālās tiesības pēc paražtiesību normām    6
  Izmantoto avotu un literatūras saraksts    7
Extract

Procesuālās tiesības pēc paražtiesību normām
Tiesas process iedalāms divās nosacītās procesuālajās stadijās, laicīgajā un sakrālajā.
Laicīgā stadija bija pietiekama, ja lietas apstākļi bija noskaidrojami ar juridiskiem līdzekļiem (apsūdzētā atzīšanās, lietiskie pierādījumi, liecinieku liecības, zvēresti, apsūdzētā un prasītāja vienošanās).
Ja tika izdarīts kriminālnoziegums, tas kurš uzzināja par noziegumu, sacēla publisku trauksmi. Pēc kliedziena dzinās pakaļ noziedzniekam, lai to aizturētu, aizvestu pie tiesneša un liecinātu par notikušo. No šī pienākuma nedrīkstēja atsacīties pat noziedznieka radi. Tiesnesis nopratināja puses, noklausījās liecības, pieņēma zvērestus, uzklausīja sapulces dalībnieku viedokli un paziņoja savu spriedumu.
Sakrālā stadija bija nepieciešama, ja pirmajā stadijā iztiesāt lietu nebija iespējams (piemēram, apsūdzētais neatzinās, pierādījumu un liecinieku trūka utt.). Šajā gadījumā galvenais tiesas lēmējs bija Dievs un Laima, tāpēc tālākā tiesas spriešana bija saistīta ar reliģisko kultu.

Author's comment
Atlants