Runājot par finansu un humānās palīdzības vai tirdzniecības paplašināšanas kā palīdzības veidu, grūti noteikt absolūti vislabāko variantu, jo katra situācija ir atšķirīga un ietver dažādus aspektus. Kā, piemēram, valstīs, kurām kritisko situāciju izraisa dabas stihijas un primārā būtu steidzama palīdzība stihijas skartajās zonās, lai valsts iedzīvotāji vispār spētu eksistēt, vairāk piemērota būtu finansu un humānā palīdzība tieši radušos problēmu steidzamai atrisināšanai. Taču valstīs, kurās kritiskā sociālā un ekonomiskā situācija veidojusies ilgtermiņā, arī risinājumi krīzes izejas situācijai jāmeklē ilgtermiņā – tirdzniecības sadarbības veidošanā un jaunu attīstības iespēju meklējumos. Finansiālā un humānā palīdzība tikai īstermiņā samazinās krīzes ietekmi, kā arī daudzo regulējumu dēļ šāda apsolītā finanšu palīdzība nebūs ne pietiekama, ne savlaicīga, lai ko būtiski mainītu attīstības valstīs (Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekta atzinums). Tādējādi, lai uzlabotu finansu palīdzības rezultativitāti nepieciešamas daudzas starptautisko finanšu institūciju reformas, jauninājumi finansēšanā un labāks globālais regulējums.…
