Ir 21. gs. Laiks, kad ceļot ir iespējam ne tikai pa Latviju, bet nu jau arī pa pasauli. Brīvi un neatkarīgi. Aizlidot uz Franciju un dzīvē redzēt tik daudzu ļaužu runām apveltīto Eifeļa torni nu vairs nav nekāds brīnums. Aplūkot Pizas torni, Itālijā var tikai pēc triju stundu lidojuma un nu jau arī Tadžmahals, Indijā nav nekāds brīnums. Bet katrai labai un skaistai lietai ir arī negatīvā puse. Kāda tā ir šajā situācijā?
Cilvēki mēdz būt gan kārtīgi, gan arī nepārāk. Izsmēķi, plastmasas maisiņi, pudeles un mizas tas viss ir tas, kas paliek pāri pēc cilvēku ciemošanās kādā no pasaules nostūriem.…
