-
Laikā un pāri laikam esošais literatūrā
Tagadnes jaunatne varētu gūt atziņas arī no jaunās meitenes sadzīves, kurā viņai kopā ar vēl septiņiem cilvēkiem bija jādzīvo šajā slēptuvē. Tas nepavisam nav viegli, ja pusaudzei nākas ikdienu upurēt daudz savas vēlmes citu labā un būt iecietīgai, jo strīdi šajā mājā bija viena no galvenajām problēmām. Tā laika saspringtā gaisotne neļāva Annei būt mierā ar sevi, un, iespējams, tieši tas bija iemesls, kādēļ viņai tik viegli izdevās izrakstīt savas domas dienassgrāmatā. Kā pati autore rakstīja: “Es ceru, ka varēšu uzticēties tev kā nevienam citam, un ceru, ka tu būsi man liels atbalsts.” Lai arī Otrais pasaules karš ir sens laika posms, tomēr šīs problēmas joprojām ir ārkārtīgi aktuālas mūsdienu sabiedrībā, un veids, kā cilvēki reaģē uz daudzām saspringtām situācijām, ir līdzīgs, tomēr ne visiem šķiet svarīgi izrakstīt jūtas uz papīra. …
Cauri laikmetiem dzīvo ne tikai pasaules varoņi, bet arī literatūras darbi un to autori, jo tās ir paliekošas kultūras vērtības, kuras tā vienkārši nezūd. Ne velti tieši laikmetam un videi ir liela nozīme literarūrā, jo šīs lietas mēdz labi atspoguļot to, cik atšķirīgi dažādos laika posmos dzīvojuši cilvēki, kādi bijuši apstākļi un uzskati par dzīvi kopumā. Pāri laikam esošajā ietilpst viss, kas vienmēr paliks svarīgs ikvienā laika periodā, tāpēc tas ir mūžīgs un nemainīgs, bet laikā esošais ir bijis aktuāls tikai kādā periodā, kad autors darbu rakstījis. Tā kā vēsturiskie kultūras mantojumi bieži vien saistīti ar literatūru, tad šajā darbā tiks pievērsta uzmanība diviem holokausta laika darbiem un to autorēm, proti, Annei Frankai un Frīdai Mihelsonai. Grāmatu, kuru holokausta laikā rakstījusi Anne Franka, jauna ebreju meitene, ir ieguvusi arī manu cieņu pret vēsturiskiem literatūras darbiem. Tā ir tapusi 1942. gadā, kā dienassgrāmata, kurā meitene aprakstījusi
