Stresu pazīst ikviens cilvēks, taču katru no mums tas ietekmē citādāk. Jebkura stresa situācija rada mūsos emocionālu saspīlējumu. Stress var būt gan patīkams, gan nepatīkams. Sadzīvē parasti ar šo vārdu saprot negatīvo stresu jeb distresu. Distress vienmēr ir nepatīkams, un tulkojumā no angļu valodas nozīmē bēdas, ciešanas, briesmas. Savukārt patīkamu stresu cilvēkam rada, piemēram, liels prieks. Stresu rada apkārtēja vide, kas pieprasa darbības adaptāciju. Par tā rašanās iemeslu var būt dažādi faktori, sākot no mazsvarīgiem, pierastiem traucējumiem līdz pat nopietniem apstākļiem. Cilvēku reakcijas uz kādu no faktoriem mēdz būt dažādas un ne vienmēr tas radīs stresu. Biežākie stresa cēloņi ir:
informācijas trūkums (neziņa),
laika trūkums (cenšanās paveikt vairākus darbus vienlaicīgi),
sliktas priekšnojautas (vēl nezinot gala rezultātu, mēs pieņemam, ka viss tāpat slikti beigsies),
pārāk liela atbildība,
uzmanības un atzinības trūkums,
zināšanu trūkums,
dusmas,
savstarpējo attiecību problēmas (konflikti, konkurence, neuzticība),
pārmērīgs, ilgstošs troksnis,
veselības traucējumi.1…
