Alkoholiķim un narkomānam ir līdzība ar zīdaini. Šī līdzība izpaužas egoismā jeb nespējā novirzīt savu psihisko enerģiju Citu un Konteksta zonās un šīs enerģijas pārpilnība ES zonā, kuru narkomāni un alkoholiķi neizmanto produktīvi. Tātad komunikatīvi atkarīgais izskatās līdzīgs zīdainim.
Ir no atkarīgajiem dzirdēta frāze: „Skaidrā šo dzīvi es izturēt nespēju”, - tātad līdzīgi ir arī iemesli, kuru dēļ atkarīgie un zīdaiņi „ieiet sevī”, viņu psihe nav gatava šīs pasaules realitātei.
Atkarīgā uzvedība un emocionālā „ieiešana sevī” ir atkārtoti, visu mūžu ilgstoši mēģinājumi tomēr iemācīties iespējami ātri un veiksmīgi pārdzīvot zaudējumus.
Zīdaiņu un atkarīgo līdzība izpaužas arī ietekmē uz cilvēkiem, kuri ar viņiem kontaktē.
Kontaktā ar zīdaiņiem un atkarīgajiem cilvēks automātiski atslēdzas no sevis un pieslēdzas tam otram, sajūtot citu savā vietā – sadalot savu psihi uz diviem ķermeņiem. Tāpēc arī uzlabojuma iespējas var būt saistītas tikai ar pārmaiņām tajā otrajā (zīdainī vai atkarīgajā) – labāk es jutīšos tikai tad, ja viņš atveseļojies vai nedzers. Jautājumam – bet varbūt tu vari kaut ko darīt pats/pati, palīdzēt sev labāk justies, nevis gaidīt, kad par tevi parūpēsies viņš (bērns vai atkarīgais)? – visbiežāk seko klusuma brīdis un tad neizpratnes pilns pretjautājums – bet ko tad es varu darīt? Tātad bloks attiecībā uz ES jeb projektīvā identifikācija ir tik pilnīga, ka sāk skart pat loģiskās spriešanas spējas.…
