Darbojoties Tirgus ekonomikas apstākļos, parasti uzņēmēja darbības galvenais stratēģiskais mērķis ir saistīts ar maksimālās peļņas iegūšanu, jo šī mērķa sasniegšana nodrošina iespēju tālāk attīstīt savu darbību un izdzīvot konkurences apstākļos. Tādēļ svarīgi ir apzināt un izmantot tos faktorus, kas nodrošina šī mērķa sasniegšanu. Nozīmīgu vietu šo faktoru vidū ieņem pārdošanas apjoms, ieņēmumi, izmaksas un to mijiedarbība, kas ietekmē uzņēmējdarbības rezultātā iegūstamās peļņas apjomu. Šīs savstarpējās iedarbības noteikšanai izmanto peļņas un zaudējuma sliekšņa vai bezzaudējuma punkta noteikšanas metodes. Metožu pamatā ir atziņa, ka, ja uzņēmējdarbības rezultātā gūtie ieņēmumi ir vienādi ar izmaksām, tad uzņēmums nav guvis peļņu, bet nav cietis arī zaudējumus. Šādu stāvokli sauc par peļņas un zaudējuma slieksni, tā grafisko attēlu – par bezzaudējuma grafiku, bet pārdošanas apjomu, kas nodrošina šādu rezultātu – par kritisko pārdošanu (ražošanas) apjomu.
