Author:
Evaluation:
Published: 22.01.2016.
Language: Latvian
Level: College/University
Literature: n/a
References: Not used
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 1.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 2.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 3.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 4.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 5.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 6.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 7.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 8.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 9.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 10.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 11.
  • Summaries, Notes 'Atbildes uz sociālo pētījumu eksāmenu', 12.
Extract

13.Mērījuma reģistrācija datu masīvā (skaitlis, teksts) ir kodēšana, katrai atbildei tiek piešķirta skaitliska vērtība, Ievērojot informācijas ievades principu: katrai informācijas vienībai ir jāparedz atsevišķa ievades vieta ,t.i., cik atbildes katrā jautājumā var apvilkt un ierakstīt, tik vietu (mainīgo datu ievadei jāparedz).
Datu ievades maketu vislabāk veidot EXCEL programmā, jo tā ir plaši pieejama un vienkārša datu bāžu programma, tajā ir iespējas “uzlikt” dažādus ievades ierobežojumus, šādu masīvu ir viegli pārvērst SPSS masīvā.
14. Dziļā intervija – (Bogdan, Taylor) definē kā atkārtotas tiešas tikšanās starp
pētnieku un intervējamo, kuru mērķis ir izprast pētāmo cilvēku, viņa skatījumu uz dzīvi,
viņa pieredzi vai situācijām, kas tiek izpaustas paša vārdiem.
Dziļo interviju tipi:
1) dzīves vēstures jeb socioloģiskā autobiogrāfija;
2) tādu notikumu vai darbību izpēte par nevar tikt novērtētas tiešā veidā;
3) Intervija, lai izveidotu plašu dažādu cilvēku, vietu vai situāciju ainu.
Interviju iedalījums pēc Bermard:
1) brīvās intervijas;
2) nestrukturētās intervijas.
Dziļām intervijām ir līdzīgas pazīmes ar novērošanu, jo sarunā ir svarīgs, kā tika uzdoti jautājumi un kā tiek snigtas atbildes uz tiem. Atšķirība ir tāda, ka dziļajai intervijai ir konkrēts mērķis, bet novērošanā pētnieks rīkojas pēc situācijas. Vispār dziļā intervijā pētnieka mērķiem jābūt skaidri definētam, paredzētam uz pētījumu laikam nav jābūt ierobežotam, pētījuma kvalitāte ir atkarīga no izlases principa, nevis no respondentu skaita, kā kvantitatīvajos pētījumos. Nevajag atlasīt cilvēkus nejauši, pētniekam vajag atspoguļot cilvēka subjektīvo pieredzi, ka ir ļoti svarīgi.
15. Grupveida intervijā jautājumus vienlaikus uzdod vairākiem cilvēkiem. Šāda intervija var notikt gan oficiālos apstākļos, gan neoficiālā situācijā. Tās var atšķirties pēc standartizētības: intervētājam var būt precīzi zināmi visi jautājumi, uz kuriem intervijas gaitā jāsaņem atbildes, bet var arī būt skaidra tikai tēma, par kuru vēlas runāt. Uz grupveida intervijām cilvēkus aicina, lai viņi tajās brīvā formā runātu par savu pieredzi kādā jomā un apspriestos ar citiem grupas locekļiem. …

Author's comment
Atlants