No visām debess parādībām cilvēkus kopš seniem laikiem viskairāk biedējuši Saules un Mēness aptumsumi.
Pie skaidras debess spoži spīd Mēness. Tuvumā nav neviena mākonīša. Te pēkšņi uz spožo Mēness virsmu, nez kur radusies, sāk virzīties tumša ēna. Arvien vairāk un vairāk… jau nozudusi lielākā daļas Mēness virsmas, bet tad izzūd arī visa pārējā. Tiesa nevar teikt, ka pie debess velves vairs nav Mēness: tas tomēr vēl ir redzams kā tumši sarkans disks. Mēness aptumsums izskaidrojams ar to, ka mēness nokļūst Zemes ēnā. Ja no Zemes krītošā ēna aizsedz Mēnesi pilnīgi tad iestājas pilns mēness aptumsums, turpretī, ja ēna neaizsedz visu Mēness virsmu, iestājas daļējs Mēness aptumsums.
Daļējs aptumsums neatstāj uz novērotāju tik stipru iespaidu, cik pilns aptumsums, jo mēs esam pieraduši redzēt Mēnesi sirpja veidā.…
