Viļa Plūdoņa „Pirmā vadoņa latvju valodas mācībā” otrais, pamatīgi pārstrādātais izdevums izdots Rīgā 1913.gadā, trīs gadus pēc pirmā izdevuma iznākšanas. No tā var secināt, ka V.Plūdonis ir otrās mācību grāmatu paaudzes (1907. līdz 1922.gads) pārstāvis. Grāmata iespiesta vecajā ortogrāfijā. Jau grāmatas titullapā varam uzzināt, ka tā ir iecerēta kā praktiski – teorētiska mācību grāmata. Precīzi netiek norādīts, kāda vecuma skolēniem tā paredzēta. Autors raksta, ka „Pirmā vadoņa” otrais, pamatīgi pārstrādātais izdevums ir triju gadu praktiska pašizmēģinājuma auglis. Paša autora novērojumi un piedzīvojumi ir vedinājuši jaunajā izdevumā veikt pamatīgas pārgrozības un papildinājumus.
Atšķirībā no pirmā izdevuma, šajā abas gramatikas daļas – teorētiskā un praktiskā – sakārtotas pamīšus tā, ka praktiskajam vingrinājumam seko teorētisks iegaumējums jeb definīcija. Gramatikas daļa ir krietni paplašināta. Pievienotas locīšanas tabulas, pareizrakstības likumi un kā pielikums pievienots periods. Toties ir saīsināti vingrinājumi, kas iepriekš bijuši pārāk gari. Katram paragrāfam pievienoti patstāvīgi pildāmi uzdevumi un jautājumi atkārtošanai. Arī uzdevumi un teorija sakārtoti no vieglākā uz grūtāko.…
