Sākumā vēlos precizēt, ka šī atspoguļojuma izvērtēšanai izmantošu Roberta Entmana (R. Entman) rāmējuma (framing) teoriju.
Teorētiskā daļa:
Rāmēšana ir kādu aspektu atlasīšana no uztveramās realitātes un to iekļaušana komunikatīvajā tekstā tā, ka tiek veicināta problēmas definēšana un interpretācija, novērtēšana un rekomendāciju izteikšana.1 Rāmējums ir izziņas teorija, konceptuāla domāšanas struktūra, tie ir vēstījumi par attiecībām ar pasauli un veids kā domāt par pasauli. Rāmējumi iedalās kā primārie rāmējumi, kas ir dabiskie – nevadīti, neorientēti- un sociālie – kā fons notikumu izpratnei, ko veido likumi, noteikumi, normas.
Primārie rāmējumi ir centrālais elements kultūrā, tiem piemīt kompleksums un uztveres, pieļāvuma kapacitāte, skaidrojuma pārpozicionējums, nejaušību, neiespējamību konstruēšana un saspīlējumu pārveidošana. Katrs vārds dod atsauci uz rāmējumu. Rāmējums ir arī konstrukts (valoda, teksts, vizualitāte, vēstītājs) un veids kā tas saņēmējam vēsta, kā interpretēt un klasificēt jauno informāciju. …
