Konflikti un to risināšanas veidi

SECINĀJUMI
Apkopojot zinnieku uzskatus par konfliktiem, varam secināt, ka konflikts ir pretēju vēlmju, interešu, viedokļu, pozīciju un mērķu sadursme. Daniels Vebsters konfliktu definē šādi:
1. Sacensība vai ķīviņš starp atšķirīgi domājošiem, savstarpēji nesaderīgiem indivīdiem;
2. Antagonisks stāvoklis vai rīcība (kas attiecas uz dažādiem uzskatiem, interesēm vai cilvēkiem);
3. Naidīga sadursme. Konflikta pamatā vienmēr ir cīņa par kaut ko konkrētajam cilvēkam ļoti nozīmīgu.
4.Cīņa, ko izraisījušas atšķirīgas vajadzības, centieni, vēlmes vai prasības.
Konflikts rodas, ja vienā jautājuma pastāv divi vai vairāki atšķirīgi, savstarpēji konkurējoši viedokļi vai vēlamie darbības virzieni. Ne vienmēr konflikts ir naidīgs, lai gan bieži naidīgums, uzbrūkoša attieksme kļūst par tā sastāvdaļu.
Konfliktoloģi uzskata ka konfliktiem ir pozitīva nozīmē, jo tie : stimulē meklēt jaunas, oriģinālas idejas, risinājumus; palīdz labāk izprast citam citu; iemāca aizstāvēt savu viedokli – meklēt argumentus un izmantot tos. Un negatīva nozīme : mazinās darba ražīgums; mazinās uzticīgums; ieviešas noslēpumainība, tiek kavēta informācijas apmaiņa; Rodas morālas problēmas.
Visbiežāk sastopamā konfliktu klasifikācija : intrapsiholoģiskie jeb iekšējie konflikti ;interpsiholoģiskie jeb starppersonu (ārējie); starpgrupu konflikti .
Konflikta attīstības dinamika pēc Korneliusa un Feiras viedokļa : diskomforts, incidenti, pārpratumi, saspīlējums un krīze.
Amerikāņu psihologu Ralfs Kilmens ( Kilmann ) un Kenets Tomass ( Thomas ) izstrādāja konfliktu regulējošus veidus jeb uzvedības stilus konfliktu situācijās : konkurence; kompromis, pielāgošanās, izvairīšanās, sadarbība.
Psihologs Daniels Dana. izstrādāja Starppersonu konfliktu atrisināšanas „ četru soļu „ metode.
…