• Georgs Trākls savā dzejā rada vientulības, pamestības, iznīcības un skumju pasauli.
• Dzejoļos būtiski ir pretstati – vienā dzejolī viņš spēj apvienot neglīto ar skaisto, skumjo ar priecīgo. („Nāk eņģeļi mēsliem notrieptiem spārniem” – dzejolis „Psalms”)
• Trākla dzeja ir ļoti muzikāla – viņš izmanto daudzus ar mūziku saistītus vārdus. Gandrīz ikvienā dzejolī varam atrast tādus vārdus kā dziedāt, skanēt, spēlēt. Tāpat dzejā parādās mūzikas instrumenti – „ieskanas rudens tumšās flautas” (dzejolis „Grodega”), Vijoli kur skelets čīgā (dzejolis „Vasaras sonāte”), „Ir klavieru skaņām un sonātēm pilnas istabas” (dzejolis „Psalms”).…
