Māksla un morāle ir mūsu ikdienas neatņemamas sastāvdaļas, ik dienu mēs saskaramies ar mākslas izpausmēm – uz ielas, mājās, skolā, darbā; līdzīgi ir ar morāli, mēs reizēm pat neapjaušam, ka skaramies ar mākslu vai morāli, tāpēc, ka mēs bieži uzskatām, ka tās ir vienotas, arī es tā uzskatīju līdz brīdim, kad izlasīju Maritēna pārdomas šajā jautājumā. Piekrītu Ž. Maritēnam, ka cilvēks var būt labs politiķis, mākslinieks, filozofs, bet tajā pašā laikā slikts cilvēks. Es uzskatu, ka visam šajā pasaulē jābūt līdzsvarā varbūt tieši tāpēc izcilākajiem māksliniekiem ir kāds netikums, kas viņus padara par sliktiem cilvekiem, jo varbūt Dievs viņiem devis šo talantu, lai viņiem būtu vieta sabiedrībā, varbūt pretējā gadījumā sabiedrība nespētu pieņemt viņus. Māksla un morāle, kaut gan savā starpā saistītas, tomēr savā būtībā ir šķirtas, jo mākslas vērtība attiecas uz mākslas darbu, bet morāles vērtība uz cilvēku, es to izprotu tā, ka mākslas darba radītāju mēs vērtējam atsevišķi no viņa radītā darba, piemēram, ja mākslinieks ir slepkava, mēs viņu nosodām, bet viņa darbu mēs tomēr apbrīnojam.…
