-
Antīkās kultūras mantojums mūsdienās
Kā trešo svarīgo mantojumu, var minēt teātri, kura pirmsākumi meklējami Senajā Grieķijā, kur liela loma bija reliģijai un ar to saistītiem rituāliem, kas tika veltīti par godu dievam Dionīsam. Tad radās traģēdijas, vēlāk arī komēdijas. Kā aktieri bija tikai vīrieši, kuri nepieciešamības gadījumā attēloja arī sievietes, un aktieri statuss sabiedrībā bija augsts. Laika gaitā teātris, protams, ir pilnveidojies, izrādes notiek biežāk, kā arī par tām informē savlaicīgi, taču tā galvenā būtība slēpjas antīkajā laikmetā. Mūsdienu teātra pamatā ir Atēnu teātra izpratne. Mūsdienas jau vairs nav iedomājamas bez teātra izrādēm, kas tiek uzskatītas par kulturālu pasākumu, kā arī inteliģences izpausmi.
Mantojums līdz mūsdienām ir saglabājies, un par kvantitāti nevarētu sūdzēties, bet par kvalitāti gan. Lielākā daļa ir zaudējusi savu agrāko nozīmi. Šo lietu nozīme ir mainījusies, pareizāk sakot, nozīme ir mazinājusies. Katrs otrais sevi var saukt par kristieti neatkarīgi no sava dzīves veida, arhitektūra lielākoties ir palikusi tikai kā apskates objekti, jo savas sākotnējās funkcijas vairs nepilda. Vienīgi par teātri var teikt, ka tā kvalitāte un nozīme ir augusi. Tagad tas ir uzskatāms par inteliģentu pasākumu, izrādes notiek bieži, kā arī informācija par to ir labi pieejama.
…
Mūsdienu sabiedrība ir saglabājusi lielu mantojumu no pagātnes, tai skaitā, no antīkā laikmeta. Cilvēks pat iespējams neiedomājas, ka viņa ikdienā ir sastopamas tik daudzas senas lietas, par kurām dzirdam jau no bērnības – gleznas, grāmatas, skulptūras, dažādas celtnes, kristietība u.c. Mēs automātiski esam kļuvuši par antīkās kultūras mantiniekiem, un šo dāvanu varētu nodēvēt par „mirušā” saglabāšanu citu apskatei, vienīgi kristietību un teātri var saukt par „dzīvu”, jo cilvēki to joprojām, tā teikt, piekopj. Bet cik ļoti mēs šo mantojumu novērtējam? Un cik liela nozīme tam ir mūsdienās?