Kur radās kritika, tas arī sekmēja neoliberalisma tālaku un padziļinātu attīstību, pētot arī daudzpusīgu valstu sadarbību, un to, ka valstis piekrita starptautiskiem noteikumiem tikai tad, ja tas būtiski neietekmēja izmaiņas jau pastāvošās sistēma. Tādejādi parādot un balstot to, kā neoliberalisms pauž savus uzskatus par valsts lomu starptautiskā vidē, valsts sadarbību ar citam valstīm un kāda tad ir valstu motivācija veidot starptautiskās attiecības.
Tā kā starptautiskas organizācijas ir transnacionāli veidojumi, tad kopīgo neoliberalismā un citām liberālajām teorijām ir ne tikai institucionālaja liberālismā, bet arī socioloģiskajā liberlismā. Kaut arī neoliberalisms indivīdus neuzskata par būtiksiem starptautisko attiecību ietekmētājiem, tomēr tieši indivīdi un grupas veido starptautiskās organizācijas.
Par svarīgu atšķirību var uzskatīt, ka liberalisms uzskata, ka valstis ir racionālas, savukārt neoliberalisti uzskata, ka valstis darbojas un sadarbojas tikai lai iegūtu pēc iespējas vairāk labuma sev
Kopumā var secināt, ka liberalisms uz cilvekiem un valsti skatās ar pozitīvu skatījumu, iekļaujot demokrātiskās vērtības un labklājība sun ekonomikas attīstību, savukārt neoliberalisms uzskata, ka noteicošās ir tieši tikai valstis, kurām sadarbojoties ir jāievēro vairāki nosacījumi, lai neparkāptu vilinājumus un spētu kopistiski sadarboties, tajā pašā laikā valstu līmeni uzturot militāru drošību.
…
