4.cēliens – Norisinās pēdējā Borisa runa, kurā viņš saprot, ka viss tūlīt beigsies. Tā ir traģiska, viņa runa ir nedroša, un viņu moka sirdsapziņa. Borisa dialogs ar Vientiesīti ir caurvīts ar kontrastiem. Borisa vārdus pavada viņa pirmā monologa tēmas sākuma fragmenta skumji majestātiskais skanējums, Vientiesīša – caurspīdīgā un gaišā instrumentācijā. Borisa tēla attīstība noslēdzas ‘’Šķautņu palātā’’. Stāsts ieturēts mierīgā, episkā, tautiskā garā. …
