Sūnaugu (Briophyta) nodalījums.
Sūnas pēta bioloģijas nozare, ko sauc par brioloģiju. Sūnas ir vissenākie sauszemes augi.
Sistemātika. Sūnaugu nodalījumā ir 2 klases – aknu sūnu klase un lapu sūnu klase.
Uzbūve. Sakņu nav, ir rizoīdi, ar kuriem piestiprinās pie augsnes, bet slikti uzsūc un vada ūdeni un minerālvielas. Ir stumbrs, uz kura attīstās lapas. Vadaudu trūkums neļauj sūnām sasniegt lielus izmērus (tās ir 2 – 20 cm garas). Sūnām ir hlorofilšūnas, kas fotosintezē un hialīnšūnas (nedzīvas), kas uzkrāj ūdeni.
Dzīves cikls. Dominē gametofīts, tas ir pati sūna. Sūnas ir gan vienmāju, gan divmāju. Spermatozoīds pa ūdeni piepeld pie olšūnas, kas atrodas arhegonijā, veidojas zigota, no kuras uz gametofīta izaug sporofīts. Sporofītam ir piesūceknis ar kuru piestiprināties pie gametofīta. Sporofīts sastāv no kātiņa un sporu vācelītes. Sporu vācelītē attīstās sporas, tās izkaisās ar vēja palīdzību, sporas dīgst, no tām izaug pirmdīglis (protonēma), no tā izveidojas gametofīts.
Dzīves vides. Purvos, mežos, pļavās, smiltājos, ūdeņos, tundrā, tuksnešos, uz klintīm, akmeņiem, māju jumtiem u.c. tās neaug vietās ar stipri piesārņotu gaisu, sevišķi nepanes SO2. Parasti sūnas aug mitrās vietās.
…
