Varbūt tāpēc senajiem latviešiem šī diena bija kā liela svētdiena, kad ļaudis godināja kā mājas labo garu, dzēra alu, ēda plāceņus, gaļu, sieru, sviestu. Bet, lai gan šī diena tika atzīmēta un svinēta tā neizpalika bez dažādiem pesteļiem, kas staigā pa mājām burdami un skaudami. Latviešiem ir dažādi atmiņu stāsti par šīm dažādiem buršanās gadījumiem tieši šinī dienā. Piemēram, Cesvainē ir pierakstīts šāds atmiņu tēlojums: „Kāds zirgu skauģis Jurģa nakti, kad visi pie miera, iegājis zirgu stallī un sācis dziedāt: puiši gulēdami uz staļļa augšas, visu dzird, drāžas pa trepēm no staļļa zemē, bet dziedātāju neatrod. Ja puiši nebūtu dzirdējuši tad saimniekam būtu visi zirgi apsprāguši.”1Ūsiņa dienā burvji par savu objektu izvēlējās arī citus mājlopus, govis un cūkas. „Ap Ģurģu dienu bī pautnešiem (burvji) lielu lielā vazāšanās. Ta ar vajadzēja kūti uzmanīt, ka kāds pautnesis nepesteļo. Tāpat ar reiz mūsmājā gadījās.…
