“Es” agrīno attīstību sauc par bērna psiholoģisko dzimšanu. Tai sākoties, priekšstati par svarīgāko kopēju ir daļa no zīdaiņa patības. Pēc pieķeršanās perioda sākas nošķiršanās un individualizāšanās process, kura laikā bērns atsākas no šiem simbiotiskajiem priekšstatiem un izveido autunomu “ES”. Nosķiršanas individualizēšanas procesā svarīgākais posms saistīts ar psihiskās nošķirtības apzināšanos. Kad bērns pamana, ka apmierinājuma pieredze nerodas viņa paša ietekmē, bet nāk no ārienes, viņa veidojas autonomijas un atkarības konflikts. Tie paņēmieni, ar kuriem bērns iemācās kontrolēt šo konfliktu un uzturēt autonomo “ES”, kļūst par viņa psihiskās pašregulācijas pamatlīdzekļiem.
Apmēram pusotra gada vecumā bērna kognitīvajā attīstībā notiek trīs lieli lēcieni, kuru priekšnoteikums ir nošķirtības apzināšanās.
Runāšanas apguve rada kvalitatīvi jaunu līmeni psihiskajās funkcijās. …
