Literārā valoda

Savu valodu visi kādas tautas locekļi nerunā gluži vienādi. Arī latviešu valodu dažādu lauku novadu iedzīvotāji un daudz pilsētnieku savā ikdienā runā citādi nekā skolās, teātros, radio un televīzijas raidījumos. Valodai ir dažādi paveidi. Tie cits no cita atšķiras ar runātāju daudzumu, ar funkcijām sabiedrībā un pašas valodas īpatnībām.
Nekoptas valodas paveidi parasti izpaužas vienīgi runā. Plaši pazīstami nekoptas valodas paveidi ir izloksnes. Par izloksni sauc valodas paveidu, ko runā noteiktā teritorijā, parasti nelielā apvidū. Izloksnēm ir savas īpatnības kā fonētikā, tā arī gramatikā un leksikā. Valodas ziņā tuvas izloksnes apvieno dialektos. Šos dialektus sauc arī par teritoriāliem dialektiem jeb reģiolektiem, tādējādi uzsverot šā valodas paveida saistījumu ar noteiktu teritoriju.
Bet atšķirties var arī vienas profesijas vai kādas citas sociālas grupas pārstāvju runa. Valodas sociālos paveidus sauc par sociāliem dialektiem jeb sociolektiem vai žargoniem. Šiem valodas paveidiem īpatnējs ir tikai leksikas lietojums. Ir, piemēram, skolēnu, kareivju, studentu un citi žargoni.
Nekoptas runas paveidus izmanto neliela ļaužu daļa vai nu nelielā apvidū, vai kolektīvā ikdienas sadzīvē un parasti tikai sazinoties mutvārdiem. Ar to šie valodas paveidi būtiski atšķiras no svarīgākā tautas valodas paveida - no literārās valodas. Literāro valodu runā kultūras un administratīvās iestādēs neatkarīgi no to atrašanās vietas, literārajā valodā raksta un izdod grāmatas, žurnālus un laikrakstus, ko lasa visi sabiedrības slāņi. Literārā valoda ir saziņas līdzeklis visai tautai gan runā, gan rakstos.
Literārā valoda rodas noteiktos vēsturiskos apstākļos visbiežāk uz kāda teritoriāla dialekta pamata. Katras tautas literārajai valodai ir sava īpatnēja attīstības gaita.
Mūsdienu latviešu literārās valodas pamati ir likti XIX gadsimta otrā pusē, apzināti izkopjot un pilnīgojot vidus dialektā balstīto rakstu valodu, kādā sāka izdot grāmatas XVI gadsimtā. Topošajai latviešu nācijai bija nepieciešams vienots saziņas līdzeklis, ko visu tās dažādo novadu locekļi varētu izmantot jebkurām sabiedriskās un kultūras dzīves vajadzībām.

…