Māstrihtas Vienošanās droši vien ir vislabāk pazīstamā un visstrīdīgākā no visiem Eiropas līgumiem. Tā kļuva slavena ne tikai ar garām un strīdīgām pārrunām un grūti saprotamas terminoloģijas ieviešanu, bet arī ar to, ka daudzās dalībvalstīs to bija grūti ratificēt.
Māstrihta oficiāli ir pazīstama kā Eiropas Savienības Vienošanās pieņemšanas vieta un ar to, ka ar šo vienošanos sāka eksistēt ES.
Pat ja šī līgums 1991. gadā Samitām būtu uztverts kā vienas, vienīgas blēņas, līgumam bija jāstājas spēkā. Pirmoreiz tas tika noraidīts referendumā Dānijā un vēlāk pēc dažiem pārveidojumiem pieņemts. Arī Francija neuzņēma Māstrihtas līgumu ar milzīgu entuziasmu, referendums tur apstiprināja, ka Vienošanās knābi turējās kā uz naža asmens, Vācijā tas tika nosūtīs uz konstitucionālo tiesu, kurai vajadzēja dot galīgo balsojumu. Apvienotajā Karalistē tas tika izspiests ar lielu spiešanu parlamentā, pielietojot nepieredzētu presingu. Visu beidzot tas stājās spēkā 1993. gada novembrī.
…
