Domāšana ir psihisks izziņas process, kurā ar runas palīdzību notiek vispārināta un netieša atspoguļošana. Bērna domāšana ir saistīta ar cēloņu un seku sakarību atklāšanu starp lietām to norisēm.
Domāšanas attīstība bērniem sākas ar otro dzīves gadu. Tā saistīta ar staigāšanas prasmes apguvi, kustību pilnveidošanos, redzesloka paplašināšanos, runas apgūšanu. Jau 4gadu vecumā bērni atklāj, ka parādību cēloņi var slēpties lietu īpašībās(.galds apgāzās ,jo tam bija tikai divas kājas). Par to liecina viņa daudzie jautājumi- “kāpēcīšu vecumā”. Attīstās vairāki domāšanas veidi –
1.uzskatāmi konkrētā,
2.uzskatāmi tēlainā - šo domāšanas veidu atklāja psihologs ŽPiažē- ja cilvēks risinot uzdevumu operē ar uzskatāmiem, konkrētiem tēliem(2 plastilīna lodītes-bērns saka vienādas ,tad Piažē vienu lodīti uztaisa par plācenīti-bērns saka nav vienādi. Kļūda uztverē, noved pie kļūdas domāšanā.…
