1. Seksuālā vardarbība pret bērnu
– visaptverošāko definīciju problēmai piedāvā M. Šehters un L. Robergs (Schechter, Roberge).
“Atkarīga, attīstībā nenobrieduša bērna vai pusaudža iesaistīšana seksuālās
darbībās, kuras viņi patiesi neizprot, nav spējīgi piekrist vai nepiekrist un
kuras nav saskaņā ar noteiktiem ģimenes lomu aizliegumiem.”
Šī definīcija ietver sevī trīs svarīgus elementus:
A. Tā attiecas uz visām seksuālām darbībām, arī uz tām, kuras neietver
sevī fizisku kontaktu ar bērnu (piemēram, piespiest bērnu skatīties
pornogrāfiskus attēlus vai filmas, masturbēt bērnu klātbūtnē un tml.).
B. Seksuālā darbība starp bērnu vai pusaudzi un personu, kas attiecībā pret bērnu atrodas tādā autoritatīvā pozīcijā, kas dod viņam varu pār šo bērnu.
Tā ir nevienlīdzība, kas padara seksuālās aktivitātes vardarbīgas pašas par
sevi. Būtībā pastāv vismaz piecu gadu vecuma starpība seksuālā vardarbībā
iesaistīto personu starpā.
C. Tiek akcentēta vecāku un ģimenes attiecības, kas pastāv starp bērnu un
vardarbību veicošo personu. Šīs personas var būt bērna bioloģiskie
vecāki, brāļi, vecvecāki, brālēni, māsīcas, onkuļi, mātes vai tēva radi.
…
