Literatūra un filozofija.
Filozofija
Filozofija Krievijā sāka attīstīties līdz ar Pētera I veiktajām reformām 17.-18.gs. mijā, bet patstāvīgi attīstījās 19.gs. 2.pusē. Filozofijas attīstībā liela ietekme bija Rietumeiropai – Senmartēna mistika bija tuva krievu filozofiem, kā arī daudzi aizrāvās ar Kanta, Fihtes, Šellinga un Hēgeļa ideālismu.
Filozofijai raksturīgs:
Vienības ideāls- ideja par pasaules, cilvēces vienotību. Tā tika realizēta gan caur jūtām, gan racionālo un mistisko. Ideja tuva bija Solovjovam, Florenskim, Fjodorovam, Vernadskim;
Kopsakarību centieni;
Mēģinājumi apvienot visus cilvēka garīgos spēkus – jūtas, racionālismu, estētiku, ētiku, reliģiju;
Ētiskais personālisms- cilvēku kopība, kas balstīta uz mīlestību pret dievu. A. Homakovs par patiesu kristietību uzskatīja vienīgi pareizticību: katolicismā ir vienība, bet nav brīvības; protestantismā ir brīvība, bet nav vienības. Tikai pareizticībā ir vienība un brīvība, kas balstās mīlestībā uz Dievu.
Krievijā XIX gs. 30. gados izveidojās oficiālā tautiskuma teorija, kas pauda ideju par Krievijas atšķirīgo attīstības gaitu no Eiropas. Idealizēja Krievijas senatni, obščinu, pareizticību, zemniecību.
…
