Šajā darbā plaši aplūkota Gunāra Priedes dzīve, izglītība, profesionālā darbība un literārais mantojums, īpašu uzmanību pievēršot viņa nozīmei latviešu dramaturģijas attīstībā, ikdienas cilvēka un sabiedrības attiecību atspoguļojumam, paaudžu konfliktam, morālās izvēles jautājumiem, kolektīvās atmiņas un nacionālās identitātes tēmai, kā arī rakstnieka pieredzei padomju cenzūras apstākļos. Darba mērķis ir raksturot Gunāru Priedi ne tikai kā ievērojamu 20. gadsimta otrās puses dramaturgu, bet arī kā ļoti precīzu sava laikmeta vērotāju, kura lugās aiz ikdienišķām sarunām, ģimenes attiecībām un šķietami nelieliem sadzīves konfliktiem atklājas daudz dziļākas problēmas — cilvēka personiskās atbildības, godīguma, vēsturiskās atmiņas, varas, pielāgošanās, paaudžu pieredzes un indivīda spējas saglabāt savu morālo kodolu jautājumi
