Ainava ir dinamisks un aktīvs veidojums, kas nepārtraukti turpina attīstīties (Melluma, Stūre un Zariņa, 2006). Kā redzams, šodien Vecmīlgrāvī savā starpā kontrastē divas pasaules A.Dombrovska izveidotā (vai vismaz tas, kas palicis no tās pāri), ko var pieskaitīt pie revolūcijas laikmeta ainavām (Antrop, 2005), un padomju varas gados radītā „jaunā pilsētas daļa” ar daudzdzīvokļu nama rajoniem, skolām un bērnu dārziem (Cita Rīga, bez dat.), jeb post-modernās ainavas. Tradicionālās ainavas ir izzudušas gan dabisko procesu, gan arī urbanizācijas un industrializācijas rezultātā. Lielākie izmaiņu virzītājspēki līdz 19.gs. bija dabas kataklizmas un kari, savukārt, pēc 19.gs. virzītājspēki bija saistīti ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un urbanizāciju.
„Vēstures gaitā izdalās it kā mezgla punkti, kad sociāli ekonomisko apstākļu attīstība ļoti būtiski ietekmē ainavu uzbūvi un izskatu (Melluma un Leinerte, 1992).” Vecmīlgrāvja ainavas attīstību ir iespējams izpētīt arī ņemot vērā ainavas lūzuma punktus Latvijā 20. un 21.gs. (Melluma, Stūre un Zariņa, 2006). Šobrīd skatoties uz šiem lūzuma posmiem (1905.g.revolūcija, I pasaules karš, Neatkarīga Latvija, II pasaules karš, Padomju laiki, Latvijas neatkarības atjaunošana, Iestāšanās Eiropas Savienībā) var secināt, ka vislielāko iespaidu ir atstājuši padomju laiki, taču arī pārējie attīstības etapi noteikti ir ietekmējuši Vecmīlgrāvja ainavu. Lai varētu izvērtēt pārējo lūzuma punktu nozīmi, būtu nepieciešama padziļināta apkaimes vēstures un kartogrāfiskā materiāla izpēte.
…
