Viena no psihes īpašībām, bez kuras cilvēka eksistence nebūtu iespējama ir atmiņa. Cilvēka dzīvē tā spēlē ļoti svarīgu lomu, jo ar tās palīdzību cilvēks uzkrāj zināšanas un var tās izmantot pēc savām vajadzībām un ieskatiem. Tā nodrošina gan teorētiskās, gan praktiskās pieredzes krāšanu visas dzīves garumā, kas palīdz pielāgoties apkārtējiem apstākļiem. Cilvēka atmiņa visu laiku tiek papildināta ar informāciju, kura tiek apstrādāta un ”salikta pa plauktiņiem”. Unikālās funkcijas, ko tā pilda ir neaizvietojamas.
Tātad atmiņa ir psihisks izziņas process, kurā cilvēks iegaumē, reproducē un aizmirst domas, tēlus, kustības, t.i., pieredzi. Atmiņa saista cilvēka pagātni, tagadni un nākotni.[2,75]…
